Ievads

Jau kadu laiku mani bikstija un didija ar jautajumiem par to vai rakstu, vai rakstisu par savu celojumu. Taisnibu sakot nevelejos uznemties so "pienakumu", jo zinaju, ka nevaresu to lidz galam piepildit un ka kada bridi "noiesu no sliedem" (tas jau bija noticis ieprieksejas reizes, kad meginaju uzsakt ko tamlidzigu gan celosanas, gan rakstisanas zina). Nevelejos to darit ari tapec, ka redzeju ka kada celabiedrene cinijas ar vainas apzinu, ka nav ievietojusi jaunako rakstu.
Tacu, luzuma punkts pienaca dazas dienas atpakal, kad 9h gara autobusa brauciena laika skatijos ara pa logu uz garam slidosajiem tuksnesainajiem Andu kalniem un jutos neizsakami laimiga par to kur esmu un ko daru. Fakts, ka 6 menesu laika kops celoju, tikai vienu reizi gandriz satiku vel kadu latvieti un ka lielaka dala cilveku (kuri zin ka ir tada Latvija) man saka, ka esmu pirma latviete, ko vini ir sastapusi, ari pietuvinaja mani sim solim. Zinu, ka esam maza tauta, ka neesam no tam turigakajam, bet lietuviesi nav ekonomiski labaka situacija ka latviesi, tacu tos cilveki un pat es biju satikusi!
Nesolu uzcitigi rakstit. Lietosu vietu angliskos nosaukumus un dazbrid ari angliskus izteicienus, nebus garumzimju un bus daudz gramatisku kludu (ipasi komatu zina), bet centisos ar jums dalities sava pasaules apcelosana un apceresana vel 6 menesu garuma.
Un tatad, esat pacietigi un varbut manos retajos ierakstos atradisiet ko iedvesmojosu ari sev - ja ne pasaules apcelosanai, tad varbut plasakam skatijumam uz dzivi.