Pampas (Rurrenabaque) un citi zveri.

Rurrenabaque man mazliet atgadina Aziju- es tikpat labi varetu but kaut kur Filipinas! Tropisks klimats un mazmazpilsetas vienkarsiba, bet tomer ar mazaku haosu neka Azija.

Pilsetina ir pilna ar agenturam, kas piedava dzunglu un Pampas tures. Kamer apstaigaju vairakas, lai salidzinatu piedavajumu un cenas, satiku vel 3 celotajus (2 no Niderlandes, 1 no Vacijas), ar kuriem tad nolemam doties saja ture kopa. 

Sakam ar 4 dienam dzunglos - 3h ar laivu pa upi lidz dzunglu lodge, 2 naktis dzunglos un pedeja nakts atkal lodge. Jasaka ta, ka saja celojuma biju bijusi Taizemes, Malaizijas Borneo un Australijas dzunglos un Bolivijas man skita loti lidzigi Taizemes dzungliem, tikai ar citiem zveriem. :) Lai gan zveri ir lielakais iemesls kapec intersejos par dzungliem, man patik staigajot skatities uz tadiem dzungliem kadus no mazotnes biju tos iedomajusies un tie noteikti ir Queenslanda!

Pirma diena pagaja cela + atputa supultikla dzunglu ielenkuma. Vel gan pirms ierasanas lodge, apciemojam mazu ciemu dzunglos, kur dzivo aptuveni 7 gimenes. Vini galvenokart audze sugarcane (piedodiet, nezinu ka tas ir latviski un nav interneta lai parbauditu... cukurniedras?!) Nogarsojam ari kakao augli, kas atgadinaja mangustinus un bija visai garsigs! Vel Izmeginajam abas rokas cukurniedru spiedes lietosana un tad ari sulas dzersana. Katra niedra satur parsteidzosi daudz sulas, ko vietejie ari vara, lai iegutu cukurniedru medu. Tas garso ka ists medus, ari konsistence tada pati, tikai to iegust ilgi varot, nevis no bitem. Laikam jau labak to butu saukt par sirupu, bet vietejie to sauc par medu. Sula ir nu loti salda, bet pievienojot citronu sanak nu loti garsigs padzeriens. :)

Pecpusdiena mazs pargajiens pa dzungliem un vakara nakts ekspedicija. Lodge bija loti labs, pat ar tualeti, tekosu udeni un aukstu dusu. Otraja diena sakas istais pargajiens 4 h treks lidz apmetnes vietai, pa celam meklejot dzivniekus. Izvelejos tiesi so garo pargajienu un 2 naktis dzunglos, jo tada veida mes bijam dzilak meza un talak no civilizacijas ar lielakam iespejam redzet dzivniekus. Pecpusdiena vel 3 h pargajiens, kura laika tiku iesvetita capuchin merkaku karta, kad tie atsaucas uz manu meginajumu imitet vinu sacienu (ko man iemacija musu gids, kurs zina aptuveni 10 vai vairak, dazadu dzivnieku 'valodu'). Gulesana bija uz maza 'jogas' paklajina, gulammaisos un ar odu tiklu pari visai padarisanai. Mazgasanas netalu esosaja upe, kas gan bija ekskluzivi sai apmetnes vietai, jo nakamaja diena mazgaties nesanaca. Toletes bija ta ka musu lauku mazmajinas ar caurumu koka kaste. :) Nezinu ka man tas izdevas - laikam garais pargajiens ar mugursomu un neerta gulesana, bet nakamaja diena biju totali slima un ar milzigam galvassapem. Par laimi treks lidz nakamajai nometnes vietai aiznema tikai aptuveni 2h. Redzejam Amazones un aras papagailus. Pirmie man ir ipasi mili, jo sen atpakal man tas bija ka majdzivnieks. Bija loti ipasi redzet tos savvala. Sajos dzunglos ir vieta, kur uzturas Aras- vini ligzdas veido augstas smilsu klints siena. Tos var dzirdet no liela attaluma, jo tie diemzel neizcelas ar skaistu dziedasanu... . :) Mes tos verojam no sis klints sienas pasas augsas, tapec nesanaca ipasi daudz fotografiju. Tacu skats pari upes deltai, lietusmezu parklatajiem kalniem, kas stiepas cik talu vien vareja saskatit, un ar spilgto krasu punktiem, kas ik pa laikam palidoja garam, vai izpuskoja leja esos kokus, bija fantastisks. Mazliet neomuligi bija redzet kadu Izraelu uzceltu pieminekli savam draugam, kurs izlema uzrapties koka, kas auga klints mala un nositas... Pavirzijos mazliet talak no malas. 

Pusi dienas pavadiju gulot, kamer parejie devas vel viena pargajiena. Puisim no Niderlandes bija problemas ar vederu, tapec ari vins palika gulet. Vakara jutos nedaudz labak un devos nakts pastaiga, kura gan redzejam tikai zalas koku vardes. :)

Nakamaja diena bija janoiet tikai kads kilometrs un jau bijam pie upes, kur mus sagaidija laiva un plosts. Ta ka biju apslimusi, ar plostu nedevos, bet biju iecelta par oficialo fotografu. :) Pec ierasanas lodge mums atkal bija forsa pecpusdiena atputai. 

Musu uzturesanas laika dzunglos, redzejam daudz dazadu merkaku sugu, mezacukas, daudz taurenu, dazadu tipu skudras (ari gigantiskas, kuru kodiens sapot vairakas dienas) un putnu sugas. Nakti dzirdejam gan pumu, gan jaguaru, oselotu un tapiru. Redzejam skudrulaca izpostitu lapu griezeju skudru koloniju - nu, vienvardsakot super. :)

Uzreiz pec dzungliem devamies atpakal uz Rurre, tad 3 h nenormala kratisanas masina un bijam pampas- ipasa upes delta, kas applust un kuras krasti ir majvieta neskaitamam putnu un dzivnieku sugam. Ar laivu mus pieveda pie pampas lodge, kas bija loti skaista un klusa vieta tiesi upes krasta. Saja purvainaja upe dzivo gan kaimani, gan piranjas, gan roza delfini. Pirma apstasanas vieta- pelde ar delfiniem. Ta ka tie ed piranjas un uzbruk kaimaniem, tad peldet saja upes vieta bija drosi...udens gan neskita ipasi tirs un esot ipasi ...hmmm... nepatikams viriesu kartas parstavjiem, jo te dzivojot parazits, kas iecelo un dzivo kada viriesiem svariga un jutiga vieta. Nu par to varat palasi pasi. Tatad delfini- jalien udeni un nevar kustinat kajas, tad tie peld tuvu klat un baksta pedas, citreiz maigi sanem ar zobiem papedi. Pirms izlemu doties udeni (mani kaut ka nesajusminaja tumsais udens un iespeja, ka lieli ziditaji man aiztiks kajas) sedeju laiva un ieliku vienu kaju udeni. Gids man pajautaja vai var panemt manu udens pudeli, es protams iedevu. Vins to iesvieda udeni un jau pec dazam sekundem ta tika pavilkta zem udens. Ta delfini ar to spelejas, te virs, te zem udens, tuvak un talak no musu laivas lidz peksni sajutu, ka pie kajas kaut kas notiek. Atri iznemu no udens lai ieraudzitu, ka tris roza, spici delfinu deguni uzpeld lidz pasai udens virsmai un tad peksni uzpeld mana pudele! Nez ka vini zinaja, ka pudele jaatdod tiesi man. :) Gids teica, ka tie esot akli un vadoties pec smarzas un skanas - ta ka ar so pudeli biju izstaigajusi pusi dzunglu un tai apkart bija aptita liana, kas kalpoja par lenci lai pudele nebutu janes rokas, tad pielauju, ka mana smarza uz tas noteikti bija. :) 

Sanemos un devos udeni, man un meitenei no Niderlandes sakas histeriska smieklu lekme, bet kad nomierinajos, saku peldet apkart un metat savu pudeli. Tatad aizmetu pudeli un lenam peldu tai pakal, kamer peldu, citreiz redzu spico degu sanemam to perfektaja zobu rinda, paraujam to zem udens un tad to atkal uzpeldam. Ta mes kadas 30 min. dauzijamies, vini ari bikstija manas pedas (biju aiznemusies udens cibas no niderlandiesiem). Bija tiesam fantastiski. :)

Nakamais forsais piedzivojums bija kad braukajam apkart pa neskaitamajiem upes kanaliem, caur zaliem udenszalu peldosajiem paklajiem un zemajiem krumiem, meklet dzivniekus. Jau pievakare piestajam kada vieta un gids saka veidot dazadas skanas (vairak vai mazak vemsanas), kas bija lai sasauktos ar aligatoriem. Tad tie tiesam saka no visam malam atsaukties un viens melnais kaimans pat saka virzities uz musu pusi. Tas bija neaprakstami. :) 

Nakti dzidejam howler monkey, kas staigaja apkart musu majinam. Nakamaja diena devamies meklet anakondas, bet ta ka udens limenis bija loti augsts un bija apmacies (bet tik un ta bija neizsakami karsts un sutigs), nevienu neizdevas atrast, bet vairakus aligatorus gan!

Ari seit bija edinasana ka uz nokausanu, daudz atputas brizu supultiklos un miers. Satikam varbut vel vienu vai 2 laivas, kas peldeja pa upi, bet ne ta ka, piemeram, Borneo, kur citas turistu laivas visu laiku kurseja pa upi.

Pampas tad ir ari mana, pagaidam, otra milaka vieta Bolivija, ka pirma butu mans Salar de Uyuni brauciens no Ciles. Vel ari Titicacas ezers esot fantastiski skaists, bet to mes redzesim, ja kadreiz tiksim lauka no Rurre-La Paz dublu cela, uz kura jau esamPampas un citi zveri.

Rurrenabaque man mazliet atgadina Aziju- es tikpat labi varetu but kaut kur Filipinas! Tropisks klimats un mazmazpilsetas vienkarsiba, bet tomer ar mazaku haosu neka Azija.

Pilsetina ir pilna ar agenturam, kas piedava dzunglu un Pampas tures. Kamer apstaigaju vairakas, lai salidzinatu piedavajumu un cenas, satiku vel 3 celotajus (2 no Niderlandes, 1 no Vacijas), ar kuriem tad nolemam doties saja ture kopa. 

Sakam ar 4 dienam dzunglos - 3h ar laivu pa upi lidz dzunglu lodge, 2 naktis dzunglos un pedeja nakts atkal lodge. Jasaka ta, ka saja celojuma biju bijusi Taizemes, Malaizijas Borneo un Australijas dzunglos un Bolivijas man skita loti lidzigi Taizemes dzungliem, tikai ar citiem zveriem. :) 

Pirma diena pagaja cela + atputa supultikla dzunglu ielenkuma. Vel gan pirms ierasanas lodge, apciemojam mazu ciemu dzunglos, kur dzivo aptuveni 7 gimenes. Vini galvenokart audze sugarcane (piedodiet, nezinu ka tas ir latviski un nav interneta lai parbauditu... cukurniedras?!) Nogarsojam ari kakao augli, kas atgadinaja mangustinus un bija visai garsigs! Vel nobaudijam augli, kas bija starp greipfrutu un citronu, bet tads loti maigs. Izmeginajam abas rokas cukurniedru spiedes lietosana un tad ari sulas dzersana. Katra niedra satur tiesam daudz sulas, ko vietejie ari vara, lai iegutu cukurniedru medu. Tas garso ka ists medus, ari konsistence tada pati, tikai to iegust ilgi varot, nevis no bitem. Laikam jau labak to butu saukt par sirupu, bet vietejie to sauc par medu. Sula ir nu loti salda, bet pievienojot citronu sanak nu loti garsigs padzeriens. :)

Pecpusdiena mazs pargajiens pa dzungliem un vakara nakts ekspedicija. Lodge bija loti labs, pat ar toleti, tekosu udeni un aukstu dusu. Otraja diena sakas istais pargajiens 4 h treks lidz apmetnes vietai, pa celam meklejot dzivniekus. Izvelejos tiesi so garo pargajienu un 2 naktis dzunglos, jo tada veida mes bijam dzilak meza un talak no civilizacijas ar lielakam iespejam redzet dzivniekus. Pecpusdiena vel 3 h pargajiens, kura laika tiku iesvetita capucin (sp.?) merkaku karta, kad tie atsaucas uz manu meginajumu imitet vinu sacienu (ko man iemacija musu gids, kurs zina aptuveni 10 vai vairak, dazadu dzivnieku 'valodu'). Gulesana bija uz maza 'jogas' paklajina, gulammaisos un ar odu tiklu pari visai padarisanai. Mazgasanas netalu esosaja upe, kas gan bija ekskluzivi sai apmetnes vietai, jo nakamaja diena mazgaties nesanaca. Toletes bija ta ka musu lauku mazmajinas ar caurumu koka kaste. :) Nezinu ka man tas izdevas - laikam garais pargajiens ar mugursomu un neerta gulesana, bet nakamaja diena biju totali slima un ar milzigam galvassapem. Par laimi treks lidz nakamajai nometnes vietai aiznema tikai aptuveni 2h. Redzejam Amazones un aras papagailus. Pirmie man ir ipasi mili, jo sen atpakal man tas bija ka majdzivnieks. Bija loti ipasi redzet tos savvala. Sajos dzunglos ir ipasa vieta, kur uzturas Aras- vini ligzdas veido augstas smilsu klints siena. Tos var dzirdet no liela attaluma, jo tie diemzel neizcelas ar skaistu dziedasanu... . :) Mes tos verojam no sis klints sienas pasas augsas, tapec nesanaca ipasi daudz fotografiju. Tacu skats pari upes deltai, lietusmezu parklatajiem kalniem, kas stiepas cik talu vien vareja saskatit, un ar spilgto krasu punktiem, kas ik pa laikam palidoja garam, vai izpuskoja leja esos kokus, bija fantastisks.

Pusi dienas pavadiju gulot, kamer parejie devas vel viena pargajiena. Puisim no Niderlandes bija problemas ar vederu, tapec ari vins palika gulet. Vakara jutos nedaudz labak un devos nakts pastaiga, kura gan redzejam tikai zalas koku vardes. :)

Nakamaja diena bija janoiet tikai kads kilometrs un jau bijam pie upes, kur mus sagaidija laiva un plosts. Ta ka biju apslimusi, ar plostu nedevos, bet biju iecelta par oficialo fotografu. :) Pec ierasanas lodge mums atkal bija forsa pecpusdiena atputai. Vel tikai uztaisijam mazo kokosriekstu gredzenus.

Musu uzturesanas laika dzunglos, redzejam daudz dazadu merkaku sugu, mezacukas, daudz taurenu, dazadu tipu skudras (ari gigantiskas, kuru kodiens sapot vairakas dienas) un putnu sugas. Nakti dzirdejam gan pumu, gan jaguaru, oselotu un tapiru. 

Uzreiz pec dzungliem devamies atpakal uz Rurre, tad 3 h nenormala kratisanas masina un bijam pampas- ipasa upes delta, kas applust un kuras krasti ir majvieta neskaitamam putnu un dzivnieku sugam. Ar laivu mus pieveda pie pampas lodge, kas bija loti skaista un klusa vieta tiesi upes krasta. Saja purvainaja upe dzivo gan kaimani, gan piranjas, gan roza delfini. Pirma apstasanas vieta- pelde ar delfiniem. Ta ka tie ed piranjas un uzbruk kaimaniem, tad peldet saja upes vieta bija drosi...udens gan neskita ipasi tirs un esot ipasi ...hmmm... nepatikams viriesu kartas parstavjiem, jo te dzivojot parazits, kas iecelo un dzivo kada viriesiem svariga un jutiga vieta. Nu par to varat palasi pasi. Tatad delfini- jalien udeni un nevar kustinat kajas, tad tie peld tuvu klat un baksta pedas, citreiz maigi sanem ar zobiem papedi. Pirms izlemu doties udeni (mani kaut ka nesajusminaja tumsais udens un iespeja, ka lieli ziditaji man aiztiks kajas) sedeju laiva un ieliku vienu kaju udeni. Gids man pajautaja vai var panemt manu udens pudeli, es protams iedevu. Vins to iesvieda udeni un jau pec dazam sekundem ta tika pavilkta zem udens. Ta delfini ar to spelejas, te virs, te zem udens, tuvak un talak no musu laivas lidz peksni sajutu, ka pie kajas kaut kas notiek. Atri iznemu no udens lai ieraudzitu, ka tris roza, spici delfinu deguni uzpeld lidz pasai udens virsmai un tad peksni uzpeld mana pudele! Nez ka vini zinaja, ka pudele jaatdod tiesi man. :) Gids teica, ka tie esot akli un vadoties pec smarzas un skanas - ta ka ar so pudeli biju izstaigajusi pusi dzunglu un tai apkart bija aptita liana, kas kalpoja par lenci lai pudele nebutu janes rokas, tad pielauju, ka mana smarza uz tas noteikti bija. :) 

Sanemos un devos udeni, man un meitenei no Niderlandes sakas histeriska smieklu lekme, bet kad nomierinajos, saku peldet apkart un metat savu pudeli. Tatad aizmetu pudeli un lenam peldu tai pakal, kamer peldu, citreiz redzu spico degu sanemam to perfektaja zobu rinda, paraujam to zem udens un tad to atkal uzpeldam. Ta mes kadas 30 min. dauzijamies, vini ari bikstija manas pedas (biju aiznemusies udens cibas no niderlandiesiem). Bija tiesam fantastiski. :)

Nakamais forsais piedzivojums bija kad braukajam apkart pa neskaitamajiem upes kanaliem, caur zaliem udenszalu peldosajiem paklajiem un zemajiem krumiem, meklet dzivniekus. Jau pievakare piestajam kada vieta un gids saka veidot dazadas skanas (vairak vai mazak vemsanas), kas bija lai sasauktos ar aligatoriem. Tad tie tiesam saka no visam malam atsaukties un viens melnais kaimans pat saka virzities uz musu pusi. Tas bija neaprakstami. :) 

Nakti dzidejam howler monkey, kas staigaja apkart musu majinam. Nakamaja diena devamies meklet anakondas, bet ta ka udens limenis bija loti augsts un bija apmacies (bet tik un ta bija neizsakami karsts un sutigs), nevienu neizdevas atrast, bet vairakus aligatorus gan!

Ari seit bija edinasana ka uz nokausanu, daudz atputas brizu supultiklos un miers. Satikam varbut vel vienu vai 2 laivas, kas peldeja pa upi, bet ne ta ka, piemeram, Borneo, kur citas turistu laivas visu laiku kurseja pa upi.

Pampas tad ir ari mana, pagaidam, otra milaka vieta Bolivija, ka pirma butu mans Salar de Uyuni brauciens no Ciles. Vel ari Titicacas ezers esot fantastiski skaists, bet to mes redzesim, ja kadreiz tiksim lauka no Rurre-La Paz dublu cela, uz kura jau esam iestregusi kadas 12h un vel ar saplisusu riepu...bet tas laikam bus atsevisks stasts par autobusu uz La Paz! :) iestregusi kadas 12h un vel ar saplisusu riepu...bet tas laikam bus atsevisks stasts par autobusu atpakal uz La Paz! :)

Par un ap Boliviju.

Bolivija

Bolivija ir loti skaista zeme ar lieliem dabas kontrastiem - Uyuni sals lauki, Andu kalni, Amazones dzungli, Pampas un augstakais ezers pasaule - Titicaca. Teiksu godigi, ka lai gan Bolivija bija loti interesanti un bija daudz ko redzet un darit, daudzreiz si redzesana un darisana sagadaja lielas grutibas liela augstuma un aukstuma del. Vietas kur parsvara uzturejos bija virs 2,500 m virs juras limena, visbiezak ap 3,500m. Sada augstuma ir ne tikai auksts, bet ari gruti elpot, gruti kapt pa trepem vai pa augsup ejosu ielu (kadas bija parsvara visas pilsetas). Jau rakstiju par to ka man Uyuni brauciena laika sapeja galva kad bijam ap 5,000m un tik loti, ka nevarejam gulet un gribeju vemt, lidz nobraucam lidz 3,800m. Tagad man visu laiku ir lidzi augstuma slimibas tabletes un ik pa laikam, piemeram kad pirkstu gali sak tirpt, iedzeru pa tabletei. Ar Boliviju diemzel si problema nebeigsies, jo nakama pietura ir Peru, pec tam Ekvatora un abam sim vietam ir nopietni kalni.
Lielakais prieks un parsteigums bija jau minetie sals lauki un nesen apciemotas pampas, kur par aukstumu noteikti nevareja sudzeties.
Neviena cita zeme nedzirdeju un neredzeju, ka tik daudziem celotajiem butu vedera problemas- gan ar caureju, bet vel nopietnak, ar vemsanu. Kadai Spanu meitenei no mana hostela bija pat jabrauc uz slimnicu. Par laimi mani nekadi sliktumi nepiemekleja, tikai tika patirita mana aptiecina no ogles un imodiuma. :) Es gan centos neest no "ielas" noperkamos edienus, izvairjos no salatu esanas, bet biju loti iecienijusi vinu 80 centu auglu+piena kokteilus, kurus vareja dabut gan tirgu (cik auglu sortes viena gribi), gan restoranos (tikai attiecigi par lielaku samaksu un parasti tikai ar viena veida augli). Ediens bija tads karbohidrets (zinu, ka nav tada varda) - parasti otro sanem gan ar risiem, gan kartupeliem. Maize parparem. Bet nu letaks un labaks neka Cile noteikti, bet nekas ipass. Nogarsoju lamu - nu loti garsiga - tada ka meza gala.
Lai gan attalumi starp pilsetam ir visai lieli, autobusos seit nav tualesu vai cama (gultu kreslu). Tikko atgriezos no brauciena kam vajadzeja ilgt 18h, bet tas ilga 64, ar visai mazam iespejam tikt uz tualeti, vai pat dabut udeni vai edienu...bija visai ekstrems pasakums. :) Visas pilsetas ir pieejamas publiskas tualetes (10-20 centi), bet nu to stavoklis parsvara ir visai nozelojams. Izejot no hostela ir janem lidzi ne tikai maks, fotoaparats, Spanu valodas gramatina, bet ari tualetes papirs. :)
Seit sievietes nesa lielus kuplus svarkus un Anglu bowler cepures (katlincepures ka Caplinam). Ar svarkiem ir ta, ka vinas velas izcelt gurnu aprises, jo augliba ir liela ciena - 5 un vairak berni ir nieka lieta, bus vairak darba roku. Tacu ar cepurem ir ta, ka kads gudrinieks (isti nezinu gadu, bet skiet 19gs.), izdomaja, ka jaimporte cepures uz Boliviju, kas tobrid bija Spanu vara. Sis pats gudrinieks izdomaja, ka Spaniem un vietejiem ir maza izmera galvas. Tacu kad cepures ieradas, vini saprata, ka viriesiem tas neder. Tapec tika izveidota reklamas kampana vietejam sievietem, ka sis ir jaunakais modes kliedziens Eiropa. Bolivietes loti sacensas sava starpa, tapec ja vienai ir kaut kas, tad otrai to noteikti ari vajag. Ta nu sis dargas cepures seit ir liela ciena un tiek vilktas ipasos gadijumos, kad sieviete velas sapuceties. Tastiek ipasi sargatas no lietus - zem cepures ir plastmasas maisins, kas lietus gadijuma tiek parvilkts par cepuri. :) Ar cepures palidzibu sieviete var pazinot apkartejiem par savu attiecibu statusu - ja cepure taisni uz galvas, tad si ir preceta, ja saskiebta uz vienu pusi, tad briva.
Viena no stulbakajam lietam ar ko saskaros bija ta, ka vietejam sievietem nepatik, ka vinas fotografe. Man tas ne tikai sagadaja neertibas tada zina, ka ja velejos nofotografet tirgu, vinas sak dusmoties un apsaukaties (nu labi, man ta gluzi negadijas, bet dusmigus skatus gan sanemu), bet ari tas, ka vinas ir loti koloritas un jebkuru fotografiju padaritu loti interesantu. Parsvara vareju vinas nofotografet no aizmugures un pat vienreiz slepos aiz koka! :) Ir divas versijas ko esmu dzirdejusi kapec ta ir: viena ir, ka vinas ir manticigas (pec raganu tirgus apmeklejuma skiet ka tadam mulkibam tic loti daudzi) un uzskata, ka dala no vinu dveseles paliks fotografija. Otrs ir ka vinas doma, ka mes, turisti, par vinam smejamies, tapec velamies fotografet.
Tatad, nakama pietura Peru, kuru apcelosu ar Siloah no Sveices (mes jau celojam kopa Cile) un jaunako celojuma biedreni Katrinu no Vacijas. Ceram Peru apskatit 2 nedelas, lai butu vairak laika ko pavadit Kolumbija. Ekvadora vajadzetu but Julija sakuma un tad uz Kolumbiju meklet pazuduso pilsetu! :)

Čīle un Uyuni sāls lauki. Mazs atskats uz Australiju (Cairns-Melbourne).

Čīlē jau esmu otro nedēļu un tā mani ir patīkami pārsteigusi. Sākumā biju plānojusi šeit būt tikai dažas dienas un uzreiz doties uz Argentīnu, bet pirmkārt man te iepatikās un otrkārt sanāca dažu iemeslu dēļ mainīt plānus. Tie šobrīd ir šādi: caur Čīles ziemeļiem došos uz Bolīviju, tad Peru, iespējams Ekvadoru un Kolumbiju. Pēc tam atpakaļ uz dienvidiem uz Argentīnu un Urugvaju. Brazīlija šobrīd ir uz jautajuma zīmes, jo tur notiek pasaules futbola čempionāts un tāpēc visur ir paceltas cenas un ir grūti atrast naktsmītni. Varbūt pēc Urugvajas tomēr izlidošu no Rio, bet mani plāni noteikti vēl mainīsies. :)
Tātad Čīlē pabiju Santjago de Chile, Valparaiso piejuras pilsetina (kas manuprat uzvar pasaules grafiti galvaspilsetas cina ar Melburnu) un Valle de Elqui, kas jaunaja, udensvira gadsimta ir parnemusi stafeti no Tibetas ka pasaules energetikas centrs (saka, ka zinatnieki to pat ir izmerijusi). Vieta skaista, bet teiksu ka nekadu ipasu energetiku nesajutu. ;) Saja ieleja biju La Serena, Vicuna, Pisco de Elqui un citas loti mazas pilsetinas. La Serena bija musu (ar manu jauno celabiedru no Sveices) starta punkts, kur noirejam masinu un devamies izzinat so vīna, pisco (vietejais alkoholiskais razojums (ap 18%), kas kopa ar coca colu garso ka cola ar viskiju vai ari orginalaja forma pisco sour, kas ir ar citrona garsu un kura recepte esot nozagta no Peru), tuksnesaino kalnu, raktuvju un (jau) hipiju ieleju. To izbraukajam krustu skersu, palikam pa nakti kada liela hacienda, kur dzivoja vismaz 3 gimenes, tada ka torni. Vieta, kura noteikti vajadzeja but vismaz vienam spokam. :)
Pirms tam nekad nebiju bijusi tuksnesa tuvuma. Te gan vel neskaitas tuksnesis, bet ir loti sauss. Visu laiku bija sajuta, ka izžūstu- lai cik kremus es smeretu, nekas nepalidzeja. Viss bija ari elektrizets, ta ka pie mums ziema, kaut ari te pa dienu bija ap 25, bet nakti loti auksts.
Ka jau mani bija bridinajusi, Cile tiesam ir darga. Te pat hosteli bez 14 dolariem nedabut ( un tas ir loti leti ) un par tadu cenu bus ari visai, atvainojiet, smirdigs un nepatikams. Ar edienu tapat - var paest par 4 dolariem, bet tad ta bus maza, tieva lielopa stremelite ar risiem, dazam tomatu skelitem un maizi. Par 8 var dabut kaut ko labaku, bet ne ipasi lielu. Par 16 jau var paest. Esmu iecienijusi empanadas - tadi lieli piradzini ar lielopu, sipoliem un varitu olu vidu. Maksa ka kura vieta, bet 
parsvara no 600 pesos - 1,500, kas tulkojuma ir no 1,5 - 3,5 dolariem (Ciles pesos iet tukstosos, bet ir 
viegli izrekinat dolaros reizinot ar 2). Nav jau labi est tik daudz maizi, bet tas ir lets un atrs variants, kas aizsit dusu! :) Te, starp citu, ir avokado paradize. To pasniedz pie loti daudz edieniem un parsvara svaiga veida. Otra iecienitaka lieta ir maize!!!
Cile ir starp Azijas haosu un Eiropas kartibu. Arhitektura, parki un pilsetu struktura ir  planota, bet ir loti daudz neizmantotu un uz sabruksanas robezas esosu skaistu eku. Pilseta ir pilna ar klainojosiem suniem, kas nemaz nav parasti klaidoni. Tiem ir katram sava iela vai parks, kur tie atgriezas vakaros, pec dienas klainosanas. Sis vietas iedzivotaji vinus baro, pat cel tiem sunu budas un apgerbj (atdod savu majdzivnieku vecos ieterpus - viniem te patik visiem suniem vilkt 'jacinas', kaut te nemaz nav auksts un vilkam ta tapat nebutu vajadziga. Neredzeju nevienu kaulainu klaidoniti, bet daudz, daudz, daudz klaidonisu izkarnijumu gan. :) Tie tad bus vainojami pie nepatikamajam pilsetas smakam - urina un kaku.
Viens no forsakajiem piedzivojumiem ko noteikti bus gruti parsist un jasaka viens no lidz sim spilgtakajiem notikumiem bija brauciens no San Pedro de Atacama, Cile, tuksnesa uz Uyuni, Bolivija. Atacama un Uyuni salari ( sals lauki ) ir lidzigi, tikai Uyuni ir pasaule lielakais un daudz iespaidigaks, tapec Atacama biju tikai viena ture - salsudens (pielidzinams naves jurai ) pelde, kur tiesam jutos ka pludins un skaisto sals lauku, kuru tobrid parklaja udens un tapec tas bija vel iespaidigaks. Bildes sanaca nu loti skaistas. Tas gan nebija tik iespaidigs ka Bolivijas Salar de Uyuni - izžuvusī jura, kas tagad ir milzigs, skaists, balts plasums, kas vispar ( un iespejams liela aukstuma del ) man atgadinaja perfektu sniegotu lauku. Lidz turienei gan bija janoklust. Pieteicos 4x4 dzipa ture, kas mus 6, Francu pari, 2 Vacu puisus un vienu Belgu jaunekli aizveda no 3,000 metru augstuma, pari tuksnesainiem kalniem, lidz pat 5,000 metriem virs juras limena. Brauciens bija tiesam, tiesam neizsakami skaists un neko tadu vel nebiju redzejusi - roza, zilas un zalas lagunas, flamingo, Vicuñas (kamielveidigie lidzigi lamam, bet seit viniem tadi ir 4 dazadi), geizeri, vulkani, sinsilas/trusa krustojumi, viesnicas celtas no sals, inku nekropoli un vel daudz, daudz ko citu. Problema bija tikai viena - augstuma slimiba!!!!! Ja, no mums 6, trim bija lielakas problemas (mani ieskaitot) un diviem mazakas. Vienam Belju veiksminiekam nevienas! Es tad biju viena no neveiksminiecem, kurai pirmaja diena San Pedro de Atacama bija mazas galvassapes, ko es norakstiju uz 15 h garo un gulesanai ne tik erto braucienu no La Serena uz Atakamu. Jau nakamaja diena 8 braucam uz primo vietu kaut kur kalnos 4,700 m augstuma. Loti primitiva naksnosana, bet bija ok (tur gan bija cita problema, kas pievienojas augstuma slimibai - nenormals aukstums). Saja nakti mes sapratam ka kaut kas nav isti labi, nevarejam gulet, jo sapeja galva un bija grutibas elpot (nezinu ka alpinisti spej izlist no telts). Nakamaja diena galvassapes bija tik stipras, ka gribejas vemt. Par laimi ap 14:00 sakam samazinat augstumu lidz 3,700 un tas manami palidzeja. Jau vakara jutos labak, bet drosibas pec nopirku vieteja mazveikala (viena no diviem) tabletes, kas velak palidzeja ari Potosi, Bolivija (4,000 m) kas ir augstaka pilseta pasaule (un pie tam loti skaista, bet vajadzeja atri doties prom, jo pat piecelsanas no gultas, aiziesana lidz tualetei un atgriesanas gulta izraisija aizdusu). Protams izmeginaju ari coca lapas - musu soferitis tas koslaja visu laiku. Pat pirms-Kolumbusa maklas muzeja Santiago de Chile bija statujas ar bumbuliem vaigos - visi koslaja coca lapas! Nevaretu gan teikt, ka tas man loti palidzeja, bet nezinu ka butu ja tas nebutu lietojusi. Garso ta ka koslatu izkaltetu zalo teju. Es biju, pec soferisa, vis entuziastiskaka koslataja. :)
Labi, tas tad pagaidam butu par Cili un mazliet Boliviju. Pabiju tacu ari Australija. :)
Isi sakot, dabas brinumu bija parparem, kas bija fantastiski, bet godigi sakot kopsumma biju mazliet vilusies. Laikam jau gaidiju ko vairak, it ipasi no Liela Barjerrifa (kas apeda lielako dalu naudas, ko iztereju AU), kas tomer nestaveja ne tuvu Filipinu nirsanas vietam. AU man mazliet atgadinaja ASV - jauna valsts, bez ilgas vestures, bet ar sapigu aborigenu genocida pagatni ( kas sobrid tiek ipasi izcelta, jo retas ir pavisam 'svaigas' - aborigenu berni tika atnemti vecakiem vel 1960 ( ja nemaldos), tacu valsts aborigeniem atvainojas tikai kadus 2 gadus atakal). Bet nu protams, ka bija interesanti, roadtrips noriteja visadi - vienreiz tikam izlikti uz ielas, otreiz dabujam kadu loti 'interesantu' personu ar loti smirdigu masinu no kura jau pec 3 dienam atbrivojamies un, ka jau saka:" tris lietas labas lietas," ar treso reizi ieguvam jaunu loti forsu Vacu celabiedru. Piekrasti izbraukajam krustu skersu, apskatijam vairakus dabas parkus, mazas un lielas pilsetas un beidzot nokluvu Melburna! :) Bija tik jauki sajusties ka majas pie savas tantes, kas mani apchubinaja no galvas lidz kajam. Bija gan mazuma piegarsa, jo lai ari biju nobazejusies, tomer vajadzeja braukat surp un turp lai visu kartigi apskatitu! Ta ka nekada ista atputa nesanaca.
Visuma bija forsi un man ir prieks, ka to apskatiju. Nakamreiz noteikti vajadzes braukt outbackā, kaut gan dazbrid mes bijam tada piekrastes nekuriene, ka mes to devejam par piekrastes outback. :) Australija noteikti izgrauza milzigu caurumu mana budzeta, bet kas jadara, jadara! Nevareju tacu palaist garam iespeju to redzet.