Bolivija
Bolivija ir loti skaista zeme ar lieliem dabas kontrastiem - Uyuni sals lauki, Andu kalni, Amazones dzungli, Pampas un augstakais ezers pasaule - Titicaca. Teiksu godigi, ka lai gan Bolivija bija loti interesanti un bija daudz ko redzet un darit, daudzreiz si redzesana un darisana sagadaja lielas grutibas liela augstuma un aukstuma del. Vietas kur parsvara uzturejos bija virs 2,500 m virs juras limena, visbiezak ap 3,500m. Sada augstuma ir ne tikai auksts, bet ari gruti elpot, gruti kapt pa trepem vai pa augsup ejosu ielu (kadas bija parsvara visas pilsetas). Jau rakstiju par to ka man Uyuni brauciena laika sapeja galva kad bijam ap 5,000m un tik loti, ka nevarejam gulet un gribeju vemt, lidz nobraucam lidz 3,800m. Tagad man visu laiku ir lidzi augstuma slimibas tabletes un ik pa laikam, piemeram kad pirkstu gali sak tirpt, iedzeru pa tabletei. Ar Boliviju diemzel si problema nebeigsies, jo nakama pietura ir Peru, pec tam Ekvatora un abam sim vietam ir nopietni kalni.
Lielakais prieks un parsteigums bija jau minetie sals lauki un nesen apciemotas pampas, kur par aukstumu noteikti nevareja sudzeties.
Neviena cita zeme nedzirdeju un neredzeju, ka tik daudziem celotajiem butu vedera problemas- gan ar caureju, bet vel nopietnak, ar vemsanu. Kadai Spanu meitenei no mana hostela bija pat jabrauc uz slimnicu. Par laimi mani nekadi sliktumi nepiemekleja, tikai tika patirita mana aptiecina no ogles un imodiuma. :) Es gan centos neest no "ielas" noperkamos edienus, izvairjos no salatu esanas, bet biju loti iecienijusi vinu 80 centu auglu+piena kokteilus, kurus vareja dabut gan tirgu (cik auglu sortes viena gribi), gan restoranos (tikai attiecigi par lielaku samaksu un parasti tikai ar viena veida augli). Ediens bija tads karbohidrets (zinu, ka nav tada varda) - parasti otro sanem gan ar risiem, gan kartupeliem. Maize parparem. Bet nu letaks un labaks neka Cile noteikti, bet nekas ipass. Nogarsoju lamu - nu loti garsiga - tada ka meza gala.
Lai gan attalumi starp pilsetam ir visai lieli, autobusos seit nav tualesu vai cama (gultu kreslu). Tikko atgriezos no brauciena kam vajadzeja ilgt 18h, bet tas ilga 64, ar visai mazam iespejam tikt uz tualeti, vai pat dabut udeni vai edienu...bija visai ekstrems pasakums. :) Visas pilsetas ir pieejamas publiskas tualetes (10-20 centi), bet nu to stavoklis parsvara ir visai nozelojams. Izejot no hostela ir janem lidzi ne tikai maks, fotoaparats, Spanu valodas gramatina, bet ari tualetes papirs. :)
Seit sievietes nesa lielus kuplus svarkus un Anglu bowler cepures (katlincepures ka Caplinam). Ar svarkiem ir ta, ka vinas velas izcelt gurnu aprises, jo augliba ir liela ciena - 5 un vairak berni ir nieka lieta, bus vairak darba roku. Tacu ar cepurem ir ta, ka kads gudrinieks (isti nezinu gadu, bet skiet 19gs.), izdomaja, ka jaimporte cepures uz Boliviju, kas tobrid bija Spanu vara. Sis pats gudrinieks izdomaja, ka Spaniem un vietejiem ir maza izmera galvas. Tacu kad cepures ieradas, vini saprata, ka viriesiem tas neder. Tapec tika izveidota reklamas kampana vietejam sievietem, ka sis ir jaunakais modes kliedziens Eiropa. Bolivietes loti sacensas sava starpa, tapec ja vienai ir kaut kas, tad otrai to noteikti ari vajag. Ta nu sis dargas cepures seit ir liela ciena un tiek vilktas ipasos gadijumos, kad sieviete velas sapuceties. Tastiek ipasi sargatas no lietus - zem cepures ir plastmasas maisins, kas lietus gadijuma tiek parvilkts par cepuri. :) Ar cepures palidzibu sieviete var pazinot apkartejiem par savu attiecibu statusu - ja cepure taisni uz galvas, tad si ir preceta, ja saskiebta uz vienu pusi, tad briva.
Viena no stulbakajam lietam ar ko saskaros bija ta, ka vietejam sievietem nepatik, ka vinas fotografe. Man tas ne tikai sagadaja neertibas tada zina, ka ja velejos nofotografet tirgu, vinas sak dusmoties un apsaukaties (nu labi, man ta gluzi negadijas, bet dusmigus skatus gan sanemu), bet ari tas, ka vinas ir loti koloritas un jebkuru fotografiju padaritu loti interesantu. Parsvara vareju vinas nofotografet no aizmugures un pat vienreiz slepos aiz koka! :) Ir divas versijas ko esmu dzirdejusi kapec ta ir: viena ir, ka vinas ir manticigas (pec raganu tirgus apmeklejuma skiet ka tadam mulkibam tic loti daudzi) un uzskata, ka dala no vinu dveseles paliks fotografija. Otrs ir ka vinas doma, ka mes, turisti, par vinam smejamies, tapec velamies fotografet.
Tatad, nakama pietura Peru, kuru apcelosu ar Siloah no Sveices (mes jau celojam kopa Cile) un jaunako celojuma biedreni Katrinu no Vacijas. Ceram Peru apskatit 2 nedelas, lai butu vairak laika ko pavadit Kolumbija. Ekvadora vajadzetu but Julija sakuma un tad uz Kolumbiju meklet pazuduso pilsetu! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru